Ceļš. Tas mani atved šeit.

Pašā dzīvības viducī stāv Viņa-Milda. Mērķtiecīga ir šī sieviete. Liela māka palikt nelokāmai, stiprai un katru pastāvēšanas sekundi tiekties uz augšu, maigi un mātišķi turot Latviju.

Brīvības piemineklis

Tur dāmas steidz krāsotām lūpām un kungi uzvalkos stalti. Tie baudīt steidz – sabiedrības mākslu, aplausus skaļus un elegantus smaidus. Līdz brīdim… kad notis un talants vijas brīnišķā straumē. Tas aiznes citā pasaulē. Vairs svarīga nav vakarkleita melnā, vairs kaklasaite nav tik cieša… bet mūzika, mūzika liegā.

Ak, šīs nedienas! Jūtos kā melns, mazs traucējošs traips uz apkārtējo fona. Atliek vien blenzt uz pašpārliecinātiem, stipriem, iznesīgiem un reizē augstprātīgiem… šajā gadījumā namiem.

jā. nediena.